Edvards Markēzi Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ieradās Briselē ES samita otrajā dienā , aicinot uz jaunu bruņošanās un finansējuma palielinājumu. Vizīte notiek laikā, kad četrus gadus ilgais karš turpina apdraudēt Eiropas drošību, un steidzamība ir pastiprinājusies pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem diviem kuģiem Rumānijas ūdeņos, piespiežot sasaukt ārkārtas NATO sanāksmi.
Zelenskis sociālajos tīklos atkārtoti pauda, ka “visi Eiropā vēlas kara beigas”, aicinot uz lielāku spiedienu uz Maskavu un spēcīgāku aizsardzības atbalstu Kijevai.
Briseles samits un Zelenska aicinājums
Ukrainas līdera aicinājumu atzinīgi novērtēja vairāki Eiropas līderi, taču viņu saliedētība tika nekavējoties pārbaudīta.
Diskusijas par ES budžetu, kuras jau tā ir saspīlētas domstarpību dēļ starp taupīgākām valstīm un tām, kas pieprasa lielāku finansējumu, ir savijušās ar bažām par iespējamu miljardu eiro deficītu nākamajā gadā. Uztvērumu par "uzticības krīzi" ir veicinājuši nesenie ASV lēmumi atkal atvērt tirgu Krievijas dīzeļdegvielai , kas, pēc dažu Eiropas amatpersonu domām, varētu palielināt Vladimira Putina kara budžetu.
Debates par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu
Diskusijas centrā ir jautājums par iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kas tiek lēsti vairāku simtu miljardu eiro apmērā un galvenokārt tiek glabāti Euroclear depozitārijā Briselē. Iepriekšējo mēģinājumu pārskaitīt šos līdzekļus uz Kijevu Beļģijas valdība bloķēja juridisku bažu dēļ. Tomēr Vācija, Zviedrija un Somija ir mudinājušas uz atkārtotu izvērtēšanu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka ir svarīgi "darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu ziemā un pēc tās", uzsverot, ka palielināts finansējums ir "nepieciešams reālai ilgtermiņa palīdzībai ".
Vācijas, Zviedrijas un Somijas nostājas
Somijas premjerministrs Peteri Orpo situāciju nosauca par "briesmīgu darījumu" starp Trampu un Putinu dīzeļdegvielas jautājumā, aicinot Vašingtonu ņemt vērā NATO alianses intereses. Orpo paziņoja, ka Amerikas stratēģiju virza vēlēšanu apsvērumi, nevis Eiropas vērtību aizstāvēšana. Tikmēr Zviedrijas ES lietu ministre Džesika Rozenkranca atkārtoti uzsvēra, ka "bezdarbības nedarīšana nav risinājums", aicinot Komisiju nekavējoties iesniegt konkrētus priekšlikumus par iesaldēto aktīvu izmantošanu Kijevas atbalstam.
Amerikas politikas ietekme un iekšējā spriedze ES
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atļaut Krievijas dīzeļdegvielas importu ir izraisījis debates par nepieciešamību "iesaldēt Krievijas finanšu resursus ". ASV priekšlikums nodot daļu aktīvu ASV kontrolētai struktūrai, lai to izmantotu kā sviru miera sarunās, ir izpelnījies asu kritiku no Eiropas valdībām, kuras atkārtoti uzsvēra, ka aktīviem Eiropā ir jāpaliek iesaldētiem . Tikmēr ES ārlietu pārstāve Kaja Kallasa uzsvēra, ka konflikta izbeigšanas veids ir Krievijas ieņēmumu pārtraukšana, piebilstot, ka ES sankciju sarakstam jau ir pievienojusi 1.600 jaunus ierakstus un gatavo jaunu paketi.
Nākotnes perspektīvas un ES budžeta izaicinājums
Samitā tika uzsvērts, ka papildus preču jautājumam ES līdz decembrim ir jānoslēdz jaunais daudzgadu budžets, pretējā gadījumā sarunas varētu ieilgt līdz nākamā gada oktobrim, īsi pirms 2028. gada budžeta stāšanās spēkā. Eiropadomes prezidents Antoniu Kosta paziņoja, ka vienošanās ir "iespējama un nepieciešama", un jau ir ieplānojis vēl vienu tikšanos Briselē nākamajā mēnesī, lai atrisinātu plaisu starp "taupīgām" valstīm, piemēram, Vāciju un Nīderlandi, un tām, kas pieprasa vairāk resursu, piemēram, Itāliju un Rumāniju. Šo sarunu iznākums noteiks, vai ES spēs nodrošināt Kijevu ar līdzekļiem un ieročiem, kas nepieciešami , lai pretotos Krievijas ofensīvām.